-
Skābbarība
Kad ritulis jāietin plēvē
Ja ritulis netiek ietīts plēvē 2 stundu laikā pēc sapresēšanas:
aktīvi turpinās augu šūnu elpošana un tiek noārdītas barības vielas
aktīvi vairojas nevēlamie aerobie mikroorganismi.
Rituļus var kraut vienu uz otra, ja sausnas saturs >35% (nav pārāk smagi rituļi)
Skābbarības higiēniskā kvalitāte un dzīvnieku veselība
Pēc plēves sabojāšanas vai atvēršanas izēdināšanai sākas neizbēgama gāzu apmaiņa: CO2 izplūst ārā, gaiss (skābeklis) ieplūst skābbarībā.
Skābbarības aerobā stabilitāte ir laika periods, cik ilgi pēc gaisa piekļūšanas skābbarība spēj saglabāties stabila – nesākas strauja raugu un pelējumsēņu vairošanās, nepaaugstinās temperatūra.
Jo labāka un garšīgāka skābbarība, jo labāk tā “garšo” arī nevēlamajiem mikroorganismiem - sākas aerobā bojāšanās
Rituļos ir pelējums, ja:
Palicis neizspiests gaiss – nepietiekama masas blīvēšana
• Iekļuvis gaiss:
- aptītas mazāk nekā 4 plēves kārtas (optimāli – 6 kārtas);
- ar plēvi aptītie rituļi nomesti uz asiem rugājiem;
- plēve slikti salipusi (darbs lietū)
- bojāta plēve (putni, lapsas, kaķi, cilvēki – ienaidnieki utt.);
- plēve tiek bojāta rituļu transportēšanas laikā un pēc tam tos ilgi uzglabā;
Nevēlamo un kaitīgo mikroorganismu ietekme uz veselību
…
Rupjā lopbarība ir govju pamatbarība. No tās kvalitātes ir atkarīgs, cik daudz mēs slauksim un cik aktīvi darbosies priekškuņģa mikroflora. Savukārt no priekškuņģa veselības lielā mērā ir atkarīga pašas govs veselība. Jo kvalitatīvāka būs rupjā lopbarība, jo vieglāk un lētāk būs saražot pienu. Rādītāji, ko nepieciešams analizēt gatavojot skābbarību. Sausna – no lopbarības parauga atdalot ūdeni, iegūst sausnas saturu. Skābbarībai ar sausnu virs 55% pastāv liela iespējamība, ka barība sakarsīs. Savukārt sausnas saturs zem 30% var norādīt uz sliktu fermentāciju un attiecīgi – pazeminātu apēdamību. Kopproteīns – tā ir ļoti nozīmīga barības viela, kuras dēļ arī tiek gatavota stiebrzāļu, tauriņziežu skābbarība. Šis rādītājs liecina par kvantitāti (daudzumu) nevis par proteīna kvalitāti. Ja lopbarības gatavošanas procesa rezultātā skābbarībā novēro karšanu, daļa kopproteīna var kļūt nepieejama ne mikroorganismiem, ne fermentiem. Tāpēc papildus jānosaka saistītais proteīns. NDF, ADF – kokšķiedras rādītāji. NDF (neitrāli skalotā kokšķiedra) ietver sevī hemicelulozi, celulozi un lignīnu, savukārt ADF (skābi skalotā kokšķiedra) norāda uz celulozes un lignīna daudzumu barībā. ADF izmanto, lai aprēķinātu barības sagremojamību, bet NDF – barības uzņemšanas spējas aprēķināšanai. Palielinoties kokšķiedras rādītājiem, barības vērtība samazinās. NEL (neto enerģija laktācijā) – enerģijas daudzums, ko govs no barības izmanto organisma uzturēšanai un piena ražošanai vai grūsnībai pēdējos divos mēnešos. Koppelni – tas ir kopējais minerālu (minerālvielu) daudzums. Ja šis rādītājs pārsniedz 10% stiebrzālēm un 14% tauriņziežiem, tad tas norāda uz zāles skābbarības piesārņojumu ar augsni. Gatavojot skābbarību mērķis ir saglabāt skābbarībā visu vērtīgāko, kas ir svaigā zaļbarībā: labu apēdamību, barības vērtību, nekaitīgumu. Labas skābbarības sagatavošanas pamatā ir strauja un vispārēja skābējamās masas ieskābšana.
Daudzi materiāli skenēti.
