Esamība ir doma par esamību un šī doma arī ir esamība. Būtība, jēga vai mērķis, sauciet to kā gribat, nāk pēc tam. Manuprāt Būtība ir pēc esamības, jo ja esamība būtu doma par esamību un doma par esamību būtu būtība, tad viss sakristu un viss būtu tā kā tas nemaz nav. Taču paskatoties uz lietām sanāk, ka būtība seko pēc esamības nevis ir pirms tās. Mēs sākumā eksistējam un ,tikai tad mēs piešķiram jēgu, būtību tam , ka mēs eksistējam. Cilvēks, kas nekad nav pārdomājis savas dzīves jēgu, atšķiras no tā, kurš risina šo jautājumu. Atšķirība nav zināšanu līmenī, bet gan dziļāk – eksistences līmenī. Cilvēks ir būtne, kas patstāvīgi meklē pati sevi un līdz ar to katrā savas eksistences mirklī maina savas pastāvēšanas situāciju.…
