Tiesību avots ir veids, kādā noteikums iegūst tiesību normas kvalitāti.1 Latvijā pastāv vairāki tiesību avotu veidi, kas atkarībā no šo avotu rakstura tiek iedalīti divās grupās:
• Patstāvīgie tiesību avoti jeb tiesību avoti ar vispārsaistošu raksturu (normatīvie akti, ieradumu tiesības, vispārējie tiesību principi);
• Palīgtiesību avoti jeb tiesību avoti, kuriem nepiemīt visaptverošs raksturs (tiesu prakse (judikatūra), tiesību doktrīna, normatīvo tiesību aktu izstrādes procesa materiāli).2
Legālie tiesību avoti ir fiksēti likumā un, izlemjot jautājumu, izmantojami tādā secībā, kādā to paredzējis likumdevējs. Visās tiesību zinātnēs pēc ranga augstākie tiesību avoti ir Satversme, Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi un dažādi normatīvie juridiskie akti.3
Normatīvie juridiskie akti ir publiskas varas institūciju izdoti akti, kuros izteiktas jaunas tiesību normas vai arī papildinātas, grozītas vai atceltas agrāk pieņemtās normas.4 Normatīvais akts ir adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam un ir paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu vairākkārtējai regulēšanai.5
…
