-
Pensionāru sociālā drošība pēc iestāšanās Eiropas Savienībā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 4 | |
Sociālā politika un pensijas Eiropas Savienībā | 5 | |
Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas zemniekiem | 9 | |
3. | ES strukturālo fondu palīdzība Latvijai | 10 |
Secinājumi par iespējamiem ieguvumiem pensionāriem | 11 |
ES vecuma pensijas ir viens no galvenajiem pilsoņu sociālajiem ieguvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39% no visiem sociālai aizsardzībai paredzētie līdzekļiem. Pensionāri iegūst ne tikai no pensijām, bet arī no pašvaldību pakalpojumiem un papildu pabalstiem. Pastāv piemaksas pie pensijas gados vecākiemļaudīm, piemēram, pēc 80 gadu vecuma sasniegšanas Beļģijā. Arī Lielbritānijā pensionāri, vecāki par 80 gadiem, saņem nelielu iknedēļas piemaksu, bet visi pensionāri – sezonas piemaksu par apkuri. Zviedrijā papildus maksā municipālo mājsaimniecības piemaksu 80% apmērā no īres maksas, Itālijā – pabalstu pilsoņiem bez iekārojumiem. Pastāv arī citas priekšrocības – par braukšanu autobusā un vilcienā pensionāriem nav jāmaksā vai arī viņi saņem atlaides (līdzīgi kā sabiedriskajā transportā Rīgā). Irijā un Portugālē ir Ziemassvētku piemaksa un četrpadsmitā pensija jūlijā. Jāuzsver gan, ka pensijas apjoms ir jāsamēro ar dzīves dārdzību attiecīgajā valstī. Otrs faktors, kas apgrūtina ES valstu pensiju salīdzinājumu ar Latvijas pensijām, ir nodokļu atvilkumi (visbiežāk tas ir ienākumu nodoklis), kas katrā valstī atšķiras. ES valstīs vietējās pašvaldības sniedz arī dažādus pakalpojumus veciem cilvēkiem: pastāv dienas centri, kur cilvēkiem satikties un kopīgi pavadīt laiku, pēc individuālas nepieciešamības – tiek veikta aprūpe mājās.
Katra Eiropas Savienības valsts pēc savas ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas pati nosaka pensionēšanās vecumu, pensijas apjomu, kā arī pensijas aprēķināšanas noteikumiem un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Ja Latvija iestāsies ES, šeit spēka būs Latvijas Republikas likums “Par valsts pensijām”. Pensiju izmaksu lielums būs atkarīgs no valsts ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas, inflācijas līmeņa un tai sekojošās indeksācijas. 94,4% pensionāru Latvijā saņem pensijas, kas pašlaik ir mazākas nekā iztikas minimums (2002.gadā vidēji Ls 88,76 mēnesī).…
Sociālo politiku – pensijas un pabalstus, izvēlēto pensiju sistēmu un to apmērus – Eiropas Savienībā nosaka pašas dalībvalstis. Pensiju politiku arī turpmāk Latvijā noteiks galvenokārt pašas dalībvalstis. Pensiju politku arī turpmāk Latvijā noteiks galvenokārt pašas valsts īstenotā sociālā politika, ekonskie un demogrāfiskie faktori. Tai pašā laikā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā varētu pensionāriem būt izdevīga, labvēlīgi ietekmējot ekonomiku, tā veicinot arī lielāku sociālo atbalstu gados vecākialsts iedzīvotājiem. Aptaujās tiek norādīti argumenti, kāpēc tie pensionāri, kas atbalsta ES, balsos par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā: “tiks veicināts Latvijas ekonomiskā izaugsme, uzlabosies iedzīvotāju labklājība un sociālā aizsardzība, kopēja cīņa pret noziedzību un korupciju.” Gados vecie Latvijas iedzīvotāji cerības par iespējamiem ieguvumiem savā dzīvē saista ar lielāku pensiju apjomu. Pensijas ES un Latvijā tiek uzrādītas kā jautājums. Par kuru saistībā ar Latvijas iestāšanos ES pensionāriem visvairāk pietrūkst informācijas, par ko viņi vēlētos uzzināt vairāk.
