Kāds ticējums vēsta: „Katram cilvēkam dzimstot ir nolemts liktenis, kā tam būs jādzīvo un kā jāmirst.’’ Vadoties no šī ticējuma, arī izrādās, ka liktenis ir visa cilvēka dzīve, dzīvošanas veids līdz pat miršanas brīdim ieskaitot. Savukārt, citi cilvēki likteni salīdzina ar baltu lapu – te tā ir, zīmē, ko vēlies, bet paturi prātā, ka tā glezna pēc tam būs arī jāatstrādā, un tad, kur tu nonāc, atkarīgs no zīmējuma – zebra tā vai klavieres. Vai mēs skaļi drīkstam par likteni runāt? Arī aiz šī referāta stāv liktenies. Kādēļ mēs no tā nevaram izbēgt? Kas to ir pateicis? Varbūt tās ir tikai mūsu iedomas? Liktenis -iedomas?
Jautājumi bez atbildēm ,tāda ir liktenim zīmētā krāsa. Un mums vien ir lemts zināt tikai to ,ka liktenis eksistē un tas- draugs un ienaidnieks ir mums visapkārt.
…
