-
Cilšu sadarbība un militārās demokrātijas pārvaldes modelis (bezvalstiska sabiedrība)
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Cilšu sadarbība un militārās demokrātijas pārvaldes modelis (bezvalstiska sabiedrība) | 3 |
| 2. | Jersikas zemes pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors) | 3 |
| 3. | Kursas un Zemgales novadu zemju pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors) | 4 |
| 4. | Paražtiesību pazīmes un definīcija | 5 |
| 5. | Civiltiesību institūti pēc paražtiesību normām | 5 |
| 6. | Paražu krimināltiesības (nozieguma veidi, jēdziens) | 6 |
| 7. | Procesuālās tiesības pēc paražtiesību normām | 6 |
| 8. | Izmantotā literatūra | 7 |
Kursa un Zemgale – patstāvīgi, no ārējās varas neatkarīgi valstiski veidojumi. Par jebkādu ārēju vai savstarpēju Kursas un Zemgales pakļautību ziņu nav.
Kurši līdz IX gadsimtam apdzīvoja tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu un Kurzemes dienvidu daļu vēlāk, izspiežot lībiešus un vendus ieņēma gandrīz visu Kurzemi.
Zemgaļi austrumos robežojās ar sēļu zemēm, ziemeļos ar lībiešiem, pie kam viņu zemes sniedzās līdz pat jūras līča krastam (tagadējās Jūrmalas teritorijā). Rietumos (apmēram pie Skrundas) sākās kuršu zemes, dienvidos Zemgale ietvēra daļu tagadējās Lietuvas. Kursas un Zemgales valstiskā organizācija bija atšķirīga no Jersika un Kokneses Rietumlatvijas valstiskajiem veidojumiem, galvenokārt, ārējas ietekmes trūkuma dēļ, jo izdevīgākas ģeogrāfiskās robežas (jūra un
Daugava) rietumos, ziemeļos un austrumos tās aizsargāja no ārējas virsvaras uzspiešanas, dienvidos Lietuva nekad nav mēģinājusi iegūt valstisku ietekmi pār Latvijas teritoriju. Zemes bija tradicionāls administratīvi teritoriālā iedalījuma veids arī Rietumlatvijā, tikai Kursā un Zemgalē tām raksturīga lielāka patstāvība. Šādas patstāvības pamatā bija piejūras dzīves īpatnības, jo, lai pretotos īslaicīgam un lokāla rakstura vikingu iebrukumam vai organizētu tādu pašu sirojumu, centrāla vara nebija nepieciešama. …
1. Cilšu sadarbība un militārās demokrātijas pārvaldes modelis (bezvalstiska sabiedrība)..... .................................................................................................3 2. Jersikas zemes pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors)...................3 3. Kursas un Zemgales novadu zemju pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors)............................................................................................................4 4. Paražtiesību pazīmes un definīcija..................................................................5 5. Civiltiesību institūti pēc paražtiesību normām................................................5 6. Paražu krimināltiesības (nozieguma veidi, jēdziens)......................................6 7. Procesuālās tiesības pēc paražtiesību normām................................................6 8. Izmantotā literatūra.........................................................................................7 Cilšu sadarbība un militārās demokrātijas pārvaldes modelis (bezvalstiska sabiedrība). Cilšu sabiedrībā apvienojās karavīri, mednieki, zemnieki, lopkopji. Cilšu sadarbība izpaudās tā, ka lai izdzīvotu bija nepieciešams apvienoties un veidot lielākus nocietinājumus, tāpēc vairāk ciemi veidoja pagastu (nodevu maksāšanas vietu), savukārt vairāki pagasti apvienojās pilsnovadā, tie atkal zemēs (galos), kas arī bija administratīvā iedalījuma pamatvienības. Pakāpeniski sāka izveidoties novadi – valstiski veidojumi pēc ģeogrāfiskām un etnogrāfiskām pazīmēm ar vairāk vai mazāk centralizētu vadību. Nepieciešamība no cilšu sabiedrības pāriet uz valstisku
