Ezeriņš ir valdzinošs stāstītājs, kas mīl arī pafilozofēt. Viņa labākie sacerējumi rosina domāt par dzīvi un cilvēkiem, par skaistām un kroplām attiecībām. Rakstnieka paša vārdiem izsakoties, viņš tiecies noveli kraut kā sārtu un beigās pielaidis uguni, lai liesmas visu apņem un apvieno.
Ezeriņa stils ir ļoti īpatnējs, daudz jauku, graciozu asprātību un veiksmīgu paradoksu. Ezeriņam ir savs humors - nevis klaji griezīgs, bet ievīts saprotošā smaidā un tomēr tāds, kas prot trāpīgi iedurt. Skan bezbēdīga jokdara tonis, bet ir arī skumjas un traģiskas stīgas.
…
