Es domāju, ka pirmā mīlestība katra dzīvē ir tā īpašā, tā mīļākā. Nedomāju, ka ir kāds cilvēks, kurš tam nav gājis cauri. Runā, ka pirmā mīlestība parasti ir nelaimīga vai neizdevusies, bet ir reizes, kad tā sākas un nebeidzas - tā paliek vienīgā. Kāpēc mēs visu mūžu atceramies to, kas mums ir bijis pirmais?
Ir grūti teikt, kas tad īsti ir pirmā mīlestība, jo var gadīties, ka, piemēram, pirmie „taurentiņi” vēderā, pirmās bučas un pirmie skūpsti neietilpst šajā kategorijā – tie ir izjusti jau iepriekš. Domāju, ka daudziem šī tēma ir arī diezgan sāpīga. Nav patīkami atgriezties pagātnē, atmiņas, kuras nereti sāpina, kuras liekas aizmirstas, bet atceroties, tās plēš sirdi pušu. Bet šoriez par pozitīvo, par skaisto. …
