Šajā esejā es centīšos atbildēt uz šo jautājumu. Čaka dzeja ir ļoti atpazīstama starp visu pārējo Latvijas dzejnieku darbiem. To nevar sajaukt ar Aspaziju, Raini, Andreju Upīti, Imantu Ziedoni vai kādu citu no Latvijas dzejnieku ‘’elites’’. Varētu pat teikt, ka Čakam nav analogu. Bet kas ir šī dumpja pamatā? Un pret ko tas ir vērsts?
Lasot Čaka darbus, ir jūtams, ka viņš ir pilsētas cilvēks pilnīgi visās jomās. Īpaši cieši viņš ir saistīts ar Rīgu.
‘’Uz manas mēles tava elpa lauzta,
Un, lai es būtu, puse dota man.
Es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam,
Tā gan.’’-manuprāt, šī četrrinde ļoti precīzi atspoguļo Čaka attieksmi pret Rīgu. Visizteiktāk šo mīlestību pret mūsu galvaspilsētu Čaks izpauž savā dzejoļu krājumā ‘’Sirds uz trotuāra.’’ Protams, Rīga nav vienīgā tēma, par kuru viņš raksta- tuva tēma Čakam ir arī romantika.…
