Rentgenoloģija un radioloģija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta rentgenstarojumu un radiācijas izmantošanu slimību diagnostika un ārstēšana (1).
Šī medicīnas nozare piedzima 1895. gadā, vācu fiziķim Vilhelmam Rentgenam savā laboratorijā nejauši atklājot īpašu starojumu, kas ātri ieguva klīnisku pielietojumu. Vēlāk sekoja franču zinātnieku Marijas un Pjēra Kirī pētījumi. Šobrīd radioloģijai ir milzīga loma gan slimību diagnostikā, gan ārstēšanā.
Diagnostiskās metodes - rentgenogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse, ultrasonogrāfija, scintigrāfija - atklāj slimības un dažādu sistēmu stāvokli organismā. Terapeitiskās radioloģijas laikā tiek izmantotas augstāk minētās metodes, lai veiktu minimāli invazīvas procedūras, piemēram, katetru, balonu, stentu ievadi slēgtu asinsvadu atvēršanai, šķidruma drenāžai vai adatas biopsiju veikšanai.
Speciālisti veic procedūru, pēc tam apraksta un izskaidro iegūtos attēlus, vidēji 2-3 dienu laikā, atkarībā no metodes(2).
Gastrointestinālā sistēma ietver gremošanas traktu, kas sakas ar mutes dobumu, tad seko rīkle, barības vads, kuņģis, tievās zarnas, resna zarna, taisna zarna un beidzas ar anālo kanālu un atveri.
Gastrointestinālā sistēma ir vajadzīga, lai veiktu dzīvībai nepieciešamas funkcijas, kā: barības uzņemšana un virzīšana uz priekšu (norīšana), barības mehāniska un ķīmiska pārstrāde, barības vielu uzsūkšana asinsritē un pārstrādāto vielu uzrašana un izvadīšana no organisma ar fēcēm(3).…
