Freida priekšstatus par cilvēka psihi un personību sauc par klasisko psihoanalīzi jeb freidismu, dažkārt – „ortodoksālo psihoanalīzi”. Gandrīz vienlaicīgi no viņa atšķīrās 2 tuvākie sekotāji – Ādlers (individuālā psiholoģija) un Jungs (analītiskā psiholoģija). 30.gados psihoanalīze visvairāk bija attīstījusies Vācijā un Austrijā, bet sakarā ar Hitlera nākšanu pie varas liela daļa nonāca ASV un sāka iet atšķirīgu ceļu, vairāk pievēršoties sabiedrības lomai cilvēka personības veidošanā un attīstībā.
Pēc 2.PK psihoanalītiķu uzmanību vairāk sāka piesaistīt cilvēka apziņas procesi, Es, spēja pielāgoties sociālās vides prasībām; parādījās virzies Ego psiholoģija (Es psih.). …
