Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” ir viens no ievērojamākajiem eposiem Latvijas literatūras visā pastāvēšanas vēsturē, kas atspoguļo latviešu tautas vēsturisko cīņu pret Melno Bruņinieku, savas zemes nosargāšanu pret krustnešiem. Lai arī eposs ir tapis jau vairāk kā vienu gadsimtu atpakaļ, tajā risinātie jautājumi un atziņas nav zaudējuši savu ievērību arī mūsdienās. Līdz ar to A. Pumpura eposs nav uzskatāms tikai par latviešu literatūras senās literatūras vērtību, bet arī par pieņemamu mūsdienīgu atziņu avotu.
Eposa pamatā ir Lāčplēša daudzie varoņdarbi, kas simbolizē spēku, gudrību, tikumību un citas latviešu tautas pozitīvās rakstura īpašības. Lāčplēsis ir eposa centrālais tēls, taču viņa varoņdarbu patiesais saturs atklājas tikai kontekstā ar citiem eposa tēliem. Katram no šiem tēliem ir sava vieta eposā, katram no viņiem piemīt savas rakstura īpašības un katru no viņiem var savā veidā raksturot. Mēs meklēsim atbildes jeb raksturosim Laimdotu, kurai šajā eposā ir ļoti liela nozīme.…
