Pieaugot pieprasījumam no AD1 līdz AD2, saražotais produkts palielinās no Y1 līdz Y2, savukārt, tas rada arī cenu pieaugumu no P1 līdz P2. Kopumā ekonomikas līdzsvars pārvietojas no E1 līdz E2.
Kopējais pieprasījums var pieaugt objektīvu ekonomisku faktoru ietekmē, kas palielina investīciju plūsmu:
zinātniski tehniskais progress, kas pastiprina kapitāla pieplūdumu jaunās progresīvās nozarēs;
valsts izdevumu pieaugums no budžeta;
izaugsmi veicinoši ārējie faktori.1
Tā kā pieprasījumu veido mājsaimniecības, firmas un valdības izdevumi, tad šo izdevumu veida palielināšana var izsaukt arī inflācijas līmeņa paaugstināšanos.
Impulsu inflācija veidojas gadījumā, kad samazinās kopējais piedāvājums sakarā ar izmaksu paaugstināšanos (2. att.).
Paaugstinoties cenai no P1 līdz P2, piedāvājuma līkne AS1 pavirzās pa kreisi, un ekonomika no stāvokļa E1 nonāk jaunā līdzsvarā punktā E2, kurā gan kopējais pieprasījums, gan saražotais IKP ir mazāks.…
Kādi ir bezdarba veidi un cēloņi? Par bezdarba pamatformām uzskata sekojošās: Frikcionālais bezdarbs – veidojas, kad strādājošie meklē sev piemērotu un pienācīgu atalgotu darbu, kas prasa zināmu laiku. Šo bezdarbu uzskata par vēlamu, jo šo izmaiņu rezultāta cilvēks var iegūt augstāku darba algu, gandarījumu par jauno profesiju vai arī pilnīgāk tiek apmierināts darbaspēka pieprasījums citā reģionā, kā rezultātā palielinās ražošanas apjomi. Strukturālais bezdarbs – rodas sakarā ar izmaiņām tautsaimniecības nozaru struktūrā. Tās radīs neatbilstību starp piedāvātā darbaspēka kvalifikāciju un jaunām ražošanas vajadzībām. Tautsaimniecības struktūras izmaiņas samazina pieprasījumu daļai profesiju vai arī padara tas vispār nevajadzīgas. Strukturālo izmaiņu dēļ darbinieks var mainīt savu darba vietu un dzīves vietu, ja citā vietā var strādāt ar savu kvalifikāciju. Cikliskais bezdarbs – ir saistīts ar ekonomiskā cikla lejupslīdes fāzi, kad, sašaurinoties ražošanai, samazinās arī pieprasījums pēc darbaspēka. Šajā gadījumā arī cilvēki ar pietiekamu kvalifikāciju var zaudēt darbu. Sezonas bezdarbs – lauksaimniecībā, tūrisms, atpūtas bizness. Darbaspēka pieprasījums ir nevienmērīgs. Šeit bezdarbnieku skaits ir vairāk vai mazāk nevienmērīgs. Cēloņi: darbaspēka tirgū piedāvājuma un pieprasījuma regulatora funkcijas pilda darba samaksa; bezdarba cēloņi saistīti ar sekojošo ar sekojošo mehānismu darbību: likums par minimālo darba samaksu; arodbiedrību darbība; efektīvas darba samaksas loma; piemērota darba meklēšana.
