Bankas un nauda

Banku centrs ir centrālā (emisijas) banka. Tā pilda divus svarīgus uzdevumus: 1) tā nodrošina visu banku un finansu sistēmas funkcionēšanas stabilitāti. 2) Centrālā banka īsteno naudas politiku tā, lai nodrošinātu zemu inflācijas līmeni un nepieļautu ievērojamu bezdarba līmeni valstī.
Latvijas banka (centrālā banka) ir nodibināta 1922. Gadā 19.novembrī, bet atjaunota — 1990. Gada 2. Martā. Likums nosaka, ka centrālajai bankai jāstrādā pie naudas politikas valstī. Lai nerastos inflācija un saglabātos cenu stabilitāte.
Svarīgākās funkcijas ir: 1) naudas emisija 2) valsts zelta un valūtas rezervju glabāšana 3) ārvalstu valūtas konvertēšana 4) operāciju veikšana naudas tirgū 5) norēķinu kontu atvēršana un apkalpošana — valdībai un kredītiestādēm. 6) pilda finansiālo norēķinu vadību un kontrolē valst naudu.
Naudas emisija. Latvijas bankai ir monopola funkcija, proti izlaist (emitēt) nacionālo naudu, kā arī noteikt kursu valūtas apmiņā pret nacionālo naudas vienību.
Latvijas banka nosaka nacionālo zīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrēšanu, monetāro segumu un kārtību kādā naudas zīmes ir izņemamas no apgrozības un vecās naudas zīmes apmaināmas pret jaunām.
1992. gadā 20. Jūlijā Latvijas banka pabeidza bijušās PSRS naudas aizstāšanu ar Repšiem. 1993. Gada 28. Jūnijā aizsāka lata lietošanu. Līdz šī gada 18. Oktobrim apgrozībā bija gan lati, gan Latvijas rubļi.
Valsts zelta un valūtas glabāšana. Latvijas bankai ir jānodrošina lata un nacionālās valūtas stabilitāte. Tai ir tiesības veidot uzkrājumu ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros.
Ārvalstu valūtas konvertēšana. Centrālā banka maina valūtu komercbankām. Šādi tā iedarbojas uz nacionālās valūtas kursu.…