Spēja uzņemties atbildību:
Var būt ‘slikti’ tiesneši un arī ne pārāk labi treneri, tomēr vislielākā atbildība par savu dejojumu ir pašam dejotājam. Bērnu un jauno dejotāju sagatavotība pamatā ir atkarīgi no tā, ko viņiem dod treneris un uz ko gatavi vecāki. Taču bieži vien neveiksmīgi starti rodas tādēļ, ka vienkārši netiek izpildīts tas, ko treneris norādījis, ka nav līdz automātismam atstrādāts, tas kam vajadzēja būt. Jo dejotājam būs labāks dejojums salīdzinājumā ar citiem pāriem uz laukuma, jo mazāka iespēja, ka kāds tiesnesis to varētu nenovērtēt. Uz laukuma – tur dejotāji ir tikai paši, un tas ir tieši viņu sniegums, kas tiek attiecīgajā brīdī novērtēts. Dejotāju stāja, kāju un roku kustības, tehnika, aktiermāksla – to visu dara paši, tādēļ arī ir jāspēj atzīt – es neesmu pietiekami labs un man ir jāstrādā, lai to mainītu. Pieaugušajiem dejotājiem jau ir iespēja arī izvērtēt, kādu treneru darbs spēs sniegt lielāko labumu viņu dejojumam, kādi treniņi nepieciešami. Ja nav pietiekamas izturības, tātad nav bijis atbilstošas pietiekamas fiziskās slodzes un tas ir jāiekļauj savā patstāvīgajā darbā. Neviens cits par to neatbildēs. Treneris norāda virzienu, darbs ir pašu rokās.
…
