Cilvēkiem piemīt paradums sadalīt dzīvi noteiktās kategorijās- labais- ļaunais, skaistais- neglītais, svešais- savējais, pareizais- nepareizais, vērtīgais- nenozīmīgais utt. Kas gan ir izraisījis tieksmi sašķirot lietas pēc šāda parauga? Varbūt tās ir bailes no nezināmā, neizzinātā un nepazīstamā? Cilvēks jau mēdz baidīties no tā, ko viņš nepazīst, no tā, kur viņš saskata sev draudus, no tā, kas ir atšķirīgs. Viņš jūtas pasargāts tikai sev ierastajā vidē, vidē, kur visapkārt atrodas draugi, ģimenes locekļi, kaimiņi, skolas biedri, kolēģi… visa tauta. Savējie. Pārējais, kas šajā vidē neiekļaujas ir „svešais”, tas no kā cilvēks cenšas norobežoties, uzskatot, ka tas ir nederīgs un varētu pat sagādāt problēmas.
