1. Izvērtēt vāciešu un latviešu stāvokli un savstarpējās attiecības Latvijā 19.gs.
19.gs. landtāgos vācbaltu liberāļi vairākkārtīgi demonstrēja lielisku situācijas izpratni par latviešu un vāciešu attiecībām. Tādi pētnieki kā A. Švābe, M.Duhanovs ir runājuši par landtāgu reformāciju, pieaicinot tur arī latviešu un igauņu pārstāvjus, lai kopīgi cīnītos pret rusifikāciju. Tomēr tika pateikts „nē”, jo latvieši un igauņi bija pārāk revolucionārs elements, tāpēc labāk atturēties no vienošanās ar vāciešiem un turpināt manevrēt starp Krievijas valdības agresiju un nevācu pretenzijām.
Līdz 19.gs. latviešiem gandrīz nebija savu pilsētu augšslāņu vai tie bija ļoti niecīgi, vairākumā gadījumu pārvācoti, nebija arī savas garīdzniecības. Tas radīja ilgstoši inteliģences trūkumu. Vācbaltu elite par to priecājās, jo turpināja uzskatīt nacionālās kustības par ienaidniekiem. Starp vāciešiem un latviešiem bija daudz pretrunu. Abas puses pauda apvainojumus viena otrai par separātismu.
Lai latvieši kļūtu par pilnvērtīgu nāciju, 19.gs. tiem faktiski no nulles bija jāizveido savi mantīgie slāņi.…
