Manuprāt, arī Kārlis Skalbe bija vērotājs- viņam maz interesēja ko cilvēks saka, svarīga bija darbība.
Mēs tik daudzus šīs pasaules brīnumus palaižam garām teikdami, ka šeit nekā nav , ir iestājusies rutīna, viss apnicis, bet tas ir tikai tāpēc, ka mēs nespējam novērtēt to, kas mums ir dots. Ir jāprot novērtēt tādus niekus kā putna dziesma, pumpuru plaukšana un roku pieskārieni. Tas veido mūs. Tas veido mūsu pasauli.
…
