Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Tiesas jēdziens un civillietu izskatīšanas kārtība | 6 |
1.1. | Tiesas jēdziens | 6 |
1.2. | Civillietu izskatīšanas kārtība | 7 |
2. | Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmo lietu raksturīgie institūti | 13 |
2.1. | Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmo lietu kategorijas | 13 |
2.2. | Lietas dalībnieki | 24 |
2.3. | Pieteikums | 30 |
2.4. | Spriedums | 36 |
3. | Sevišķās tiesāšanas kārtība Latvijā un Krievijā | 40 |
3.1. | Sevišķās tiesāšanas kārtība Krievijā | 40 |
3.2. | Adopcijas apstiprināšana | 41 |
3.3. | Juridisko faktu konstatēšana | 46 |
Secinājumi un priekšlikumi | 52 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 55 | |
Pielikumi | 59 |
Šobrīd spēkā esošais Civilprocesa likums paredz vairākus civilās tiesvedības veidus Latvijas tiesās. Viens no tiem ir sevišķās tiesāšanas kārtība, kad tiesa izšķir jautājumu par noteiktām personas tiesībām, gadījumos, kad nekāda tiesību aizskāruma nav līdz ar ko nav pamata strīdam, tomēr personai vajadzīgs apliecinājums, ka pastāv noteikti apstākļi, kas rada personai zināmas tiesības vai liedz viņai tās.
Arvien izplatītāka kļūst situācija, kad, lai izšķirtu civiltiesisko strīdu personas griežas šķīrējtiesās. Uz 2007.gada 16.augustu Latvijā bija reģistrētas 1421 šķīrējtiesas. Arī mediācijas process, kad piedaloties mediatoram (starpniekam) pusēm pašām tiek ļauts atrisināt strīdu, pamazām tiek atzīts arī Latvijā kā strīdu noregulēšanas veids, kas iegūst lielāku popularitāti. Līdz ar to secināms, ka puses cenšas atrisināt radušos strīdu pēc iespējas ātrāk, lētāk un mierīgāk, bez tiesas starpniecības. Tomēr tikai tiesām sevišķā tiesāšanās kārtībā ir jāizskata arī civillietas, kad strīda par tiesībām nav un personai ir jāapstiprina fakts, kas jau ir nodibināts, bet lai tas būtu saistošs trešajām personām un lai tas radītu tiesiskas sekas ir nepieciešams tiesas spriedums.…
Darbā apskatītie jautājumi pārsvarā skar visas sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmās civillietas, t.i. civillietas piekritība izskatīšanai sevišķās tiesāšanas kārtībā, pieteikums, civillietas dalībnieki, spriedums, nedaudz vairāk autore ir izpētījusi divas sevišķās tiesāšanas kārtības civillietu kategorijas - adopcijas apstiprināšana un faktu konstatēšana, kuriem ir juridiska nozīme, salīdzinot to ar Krievijas Federācijas Civilprocesa kodeksā noteikto kārtību.
