Mācība par “dzīvības spēku” ieguva nosaukumu vitālisma mācība (no latīņu vārda vitalis – dzīvesspējīgs).
Pēc vitālistu uzskatiem, lai matērija kļūtu dzīva ir nepieciešama sevišķa “dzīvības spēka” līdzdalība, kas tad arī pārvaldot dzīvības procesus.
Pirmo triecienu vitālisma deva vācu zinātnieks Velers.
1828.gadā viņš ieguva organisko vielu – urīnvielu, kas rodas dzīvnieku un cilvēku organismos un tiek izdalīta ar urīnu.
Tikai pēc tam,kad franču ķimiķis Bertlo sintētiski ieguva taukvielas,bet krievu ķīmiķis Butļerovs 1861.gadā ieguva mākslīas cukurvielas,vitālismam tika dots pēdējais trieciens.
Jaunu teoriju,kas pārveidoja organisko ķimiju,izstrādāja izcilais krievu zinātnieks A.Butļerovs.…
