Lai arī Zentas Mauriņas esejās “gaišumam” ir pievērsta lielāka nozīme nekā “tumsai”, tomēr rakstniecei nozīmīgi indivīda dzīvē ir arī pārdzīvojumi. Viņa nevaino likteni vai Dievu, slimību vai nabadzību nomāktības radīšanā, bet gan cilvēku ļaunumu vienam pret otru. Autore uzskata, ka dažkārt nepieciešama distancēšanās no citiem cilvēkiem, lai sevi pasargātu no dvēseles sāpēm. Tādēļ tik liela māksla ir uzticēšanās.
Zenta Mauriņa ir cilvēka iekšējās pasaules atšķetinātāja, kura tic “labajam” cilvēkos. …