Arī Tieslietu ministrijā notika vairākas tiesību teorētiķu un praktiķu sanāksmes, kurās cita starpā tika apspriesta arī pretēja ideja par to, ka tieši maksātnespējas procesa regulējumā nepieciešams paredzēt, ka līdz ar galvenā parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu (dzēšot galvenā parādnieka saistības) galvinieks nav atsvabināms no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām un galvenais parādnieks (fiziska persona) tiek atbrīvots arī no iespējamās galvinieka regresa prasības. Iespējams, ka šāds priekšlikums savukārt tika apspriests ar mērķi pastiprināt Spriedumā pausto atkāpšanos no akcesoritātes principa. Tā teikt – rūpīgi neizvērtējot vairākus iespējamos jautājumus (piem., kreditora nokavējums, galvinieka stāvokļa pasliktināšanās u.c.) uzreiz pateikt, ka jebkurā parādnieka maksātnespējas procesa pabeigšanas gadījumā, galvojums pārtop par galveno saistību. Tiesa gan turpmākajās diskusijās šis viedoklis neguva atbalstu.
Tālāk vērtīgi būtu noskaidrot likumdevēja viedokli. Šī raksta autors 2012.gada 29.novembrī, uzstājoties Saeimas plenārsēdē pauda Saeimas Juridiskās komisijas vairākuma domas, uzstāšanās sākumā, atgādinot to, kas ir noteikts Civillikuma 1710. un 1712.pantā. Proti: „Galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku.” To nosaka Civillikuma 1710.pants. Savukārt Civillikuma 1712.pants nosaka: „Galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku.”
Acīmredzot [...] spriedumā izteikto atziņu rezultātā radās deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums par grozījumiem Civillikumā.
[...] Saeimas Juridiskajā komisijā, izskatot šo priekšlikumu 2012.gada 3.oktobrī, tika uzaicināts arī senators [A.] Laviņš, kurš pauda šādu viedokli: „[..] mēs apspriedām Civillietu departamenta senatoru sanāksmē šo priekšlikumu, un dominēja viedoklis, ka nebūt nav nepieciešams Civillikumu papildināt ar šādu normu. Jo attiecībā uz juridiskajām personām ir pieminētais Senāta spriedums, kas ievieš skaidrību attiecībā uz to, ka galvojuma akcesorajai dabai ir jāatkāpjas no institūta mērķa; tas ir attiecībā uz juridiskajām personām. Savukārt attiecībā uz fiziskajām personām man šķiet, ka šis būtu gadījums, kad tiesu prakse varētu šo jautājumu risināt caur tulkošanu - Maksātnespējas likuma normu, kurā ir paredzēta fiziskajām personām šī īpašā procedūra (saistību dzēšanas procedūra) maksātnespējas procesa ietvaros. Tad šī likuma norma, iespējams, izbeidz galveno saistību, un varētu, iespējams, izsecināt, ka beidzas arī galvojums.”
…
Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to, galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Daži secinājumi 1. Augstākās tiesas viedoklis tomēr nav tik viennozīmīgs – atkāpšanās no akcesoritātes principa nav piemērojama ikkatrā situācijā. Iespējams, izbeidzot galveno saistību, varētu izsecināt, ka beidzas arī galvojums; 2. Likumdevējs pietiekami skaidri ir paudis savu gribu - tiesa, pabeidzot fiziskās personas maksātnespējas procesu saistību dzēšanas procedūru, ja persona ir izpildījusi saistību dzēšanas plānu, izbeidz un dzēš saistību dzēšanas plānā norādītās, bet pilnībā neizpildītās saistības. Šāds tiesas nolēmums būtu pamats galvojuma kā papildus (blakus) saistības izbeigšanai.
