Raksturīgākā cilvēces sazināšanās iezīme ir informācijas apmaiņa cilvēku starpā. Cilvēki sazinājās ar zīmju un žestu, skaņu un gaismas signālu palīdzību – un tā pirmos astoņpadsmit gadsimtus1.
Deviņpadsmitais gadsimts cilvēcei deva tādus brīnišķīgus elektrosakaru līdzekļus kā telegrāfu un telefonu, bez kuriem mūsu dienās dzīve nav iedomājama. Izdevumā “Telefona aparātam – 125” pat tiek apgalvots, ka, ja gribam spriest par kādas valsts iedzīvotāju labklājību, tad viens no tās rādītājiem ir tālruņu skaits uz 100 iedzīvotājiem. Taču, pat neieslīgstot sarežģītās formulās, jāatzīstas, ka pie telefona esam tā pieraduši, ka savu dzīvi bez viņa nez vai varam iedomāties.…
