-
Kodolsintēzes reakcija
Ko tad pilda “atomkatlā”?
Visvienkāršāk veicamā kodolsintēzes reakcija ir ūdeņraža izotopu deitērija un tritija saplūšana. Atšķirībā no parastā ūdeņraža, kam ir tikai 1 protons, Deitērija kodolā ir 1 protons un 1 neitrons, bet tritija kodolā – 1 protons un 2 neitroni. Apvienojoties šiem kodoliem, rodas hēlija atoma kodols, kas sastāv no 2 protoniem un 2 neitroniem, bet 1 neitrons paliek pāri. Simbolu veidā šo reakciju pieraksta šādi:
Kodolu sintēzes reakcijās no vieglo atomu kodoliem rodas smagāki kodoli un atbrīvojas kodolenerģija.
Jauni aukstās kodolsintēzes pierādījumi
ASV Jūras kara flotes Kosmisko un Jūras Ieroču sistēmu centra analītiskās ķīmijas speciāliste dr. Pamela Mosjē-Bosa nākusi klajā ar pētījumu rezultātiem, kuri sniedz pārliecinošas liecības par "aukstās kodolsintēzes" (cold fusion) jeb zemas enerģijas kodolreakciju (ZEKR) iespējamību. Bosas vadītai pētnieku komandai izdevies iegūt pirmās zinātniski dokumentētās vizuālās liecības, ka ZEKR ierīce var izdalīt elektronus, ko zinātnieki uzlūko kā vienu no kodolreakcijas norises kontrolliecībām.
…
Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana. Lai notiktu kodolsintēze, ir jābūt ļoti augstai temperatūrai un spiedienam, lai pārvarētu kodolu atgrūšanās spēku un tie saplūstu, kas ir galvenais traucēklis, lai izmantotu kodolsintēzi civiliem mērķiem. Kodolsintēzes reakcijas norisinās zvaigžņu dzīlēs un ir zvaigžņu starojuma enerģijas avots. Kodolsintēzes reaktorā enerģija izdalās, apvienojoties diviem vieglo atomu kodoliem. Šajā procesā neliels masas daudzums pārvēršas lielā enerģijas daudzumā saskaņā ar slaveno Einšteina formulu E=mc2 Jauni aukstās kodolsintēzes pierādījumi -2008.gadā
