Katrā no mums ir kādi klusi mērķi vai vēlmes par to, ko vēlamies sasniegt vai izbaudīt nākotnē, arī man noteikti tādi ir, tikai kaut kur dziļi, dziļi sevī noglabāti. Šajā steigas pilnajā ikdienā pat nav bijusi iespēja tā īsti apsēsties un padomāt par nākotni, par to, ko gribētu sasniegt vai piedzīvot. Ja varētu tā vienkārši aizvērt acis uz redzēt sevi nākotnē, vismaz vienu dienu nākotnē, bet varbūt, ka tas nemaz nav neiespējami un vajag tikai apsēsties klusumā, un visādas domas gribot negribot pašas sāk mākties virsū, ir tikai jāļaujas to plūdumam…
Es pēc pieciem gadiem … kā jau ierasts no rītiem pamostos un ieslēdzu televizoru, lai rīta ziņās saklausītu jaunāko informāciju, ko apspriest darbā pie kafijas krūzītes…
