K.Ulmanis dzimis 1877.gada 4.septembrī Jelgavas apriņķī Bērzes pagasta "Pikšās". Lauksaimniecības zinātni viņš studēja Cīrihē un Leipcigā, vēlāk Nebraskas universitātē ASV. 1902.gadā Bērzē Ulmanis noorganizēja pirmos piensaimniecības kursus Latvijā, 1905.gadā bija Kauguru Lauksaimniecības biedrības lopkopības instruktors un žurnāla "Lauksaimnieks" redaktors. Pēc 1905.gada revolūcijas Ulmanis tika apcietināts un ieslodzīts Pleskavas cietumā. Ticis brīvībā, 1906.gadā viņš emigrēja, no 1907.gada dzīvoja ASV, 1913.gadā atgriezās Latvijā. 1914.–1916.g. Ulmanis bija žurnāla "Zeme" redaktors. 1917.gadā Ulmanis bija Krievijas pagaidu valdības Vidzemes guberņas komisāra vietnieks, tai pašā gadā viņš piedalījās Zemnieku savienības dibināšanā un bija tās ilggadējs priekšsēdētājs. Ulmanim bija ievērojama nozīme Latvijas valsts proklamēšanas sagatavošanā un Brīvības cīņās. Viņš kļuva par pirmo ministru prezidentu un šo amatu pildīja kopumā četras reizes: 1) no 1918.gada novembra līdz 1921.gada jūnijam, 2) no 1925.gada decembra līdz 1926.gada maijam, 3) 1931.gadā no marta līdz decembrim, 4) no 1934.gada marta līdz 1940.gada jūnijam. 1926., 1931. un 1934.–1936.g. viņš bija arī ārlietu ministrs. 1934.gada 15.maijā Ulmanis īstenoja valsts apvērsumu un kļuva par autoritārā režīma vadītāju. No 1936.gada maija līdz 1940.gada 21.jūlijam viņš ieņēma Latvijas Republikas prezidenta posteni. …
