| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Makroekonomiskie mērķi | 5 |
| 2. | Dzīves līmeni noteicošie faktori | 6 |
| 2.1. | Personiskais patēriņš | 6 |
| 2.2. | Kopējās investīcijas | 7 |
| 2.3. | Valdība un Iekšzemes kopprodukts | 8 |
| 2.4. | Tirdzniecības bilances nozīme ekonomikas izaugsmē | 9 |
| 3. | Makroekonomiskās problēmas | 11 |
| 3.1. | Bezdarbs | 11 |
| 3.1.1 | Bezdarba veidi | 11 |
| 3.1.2. | Bezdarba mērīšana un apmērs | 13 |
| 3.2. | Inflācija | 14 |
| 4. | Dzīves līmeņa salīdzinājums Baltijas valstīs | 18 |
| 4.1. | IKP salīdzinājums Baltijas valstīs | 18 |
| 4.2. | Bezdarba līmenis Baltijas valstīs | 19 |
| 4.3. | Inflācijas radītāji Baltijas valstīs | 19 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 21 | |
| Izmantotas literatūras un avotu saraksts | 23 |
IEVADS
Makroekonomika ietver dažus nacionālas ekonomikas attīstības aspektus, tā pēta nacionālu ekonomiku kopumā, nacionāla kopprodukta ražošanas problēmas, vispārējo cenu līmeni. Makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju valstī.
Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības līmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.
Svarīgākais radītājs, kurš parada ekonomisko situāciju valstī ir Iekšzemes kopprodukts, jo lielāks ir tas radītājs jo labāk var spriest par ekonomisko aktivitāti un attīstību, kā arī jo lielāks ir IKP, jo augstāks dzīves līmenis.
Tomēr pastāv arī problēmas, kuras nosaka iedzīvotāju dzīves līmeni, tas ir bezdarba līmenis un inflācijas līmenis valstī.
Autors izvēlējas salīdzināt Baltijas Valstu dzīves līmeni, jo pieder pie Latvijas Republikas pilsoņiem, un Latvijas valsts ekonomiskais stāvoklis ir svarīgs autoram, ka arī Lietuva un Igaunija ir tuvākas valstis Latvijai.
Darba mērķis bija salīdzināt dzīves līmeni Baltijas valstis.
Augstāk minēta mērķa sasniegšanai tika izvirzīti tādi uzdevumi:
1. Izpētīt makroekonomiskos mērķus, kuri tiek izvirzīti ekonomiskas attīstības un dzīves līmeņa paaugstināšanai.
2. Izpētīt dzīves līmeņa ietekmējošos faktorus un kritērijus, kuri tos raksturo.
3. Izpētīt makroekonomiskas problēmas to cēloņus un sekas.
4. Salīdzināt Baltijas valstis ar dotiem kritērijiem.
Studiju darba metode ir literatūras un statistikas analīze. Studiju darbā izmantotas mācību grāmatas, periodika, zinātnisko darbu izstrādāšanas metodiskie norādījumi un ziņojums par tautsaimniecības attīstību, u. c. statistika.
Pētījuma priekšmets ir Baltijas valstis - Latvija, Lietuva un Igaunija.
1. MAKROEKONOMISKIE MĒRĶI
Valsts izstrādā savu ekonomisko problēmu, lai atrisinātu savu pamatproblēmu: panāktu stabilo līdzsvarotu ekonomikas attīstību un maksimāli racionālu izmantotu ierobežotus resursus. Lai to realizētu tiek izvirzīti šādi mērķi: 11
Ekonomiskā izaugsme – jo lielāku daudzumu labākas kvalitātes preču un pakalpojumu sabiedrība spēj saražot, jo augstāks ir tās dzīves līmenis.
Pilnīga nodarbinātība – katram, kas spēj un spēj strādāt, ir jānodrošina darbs, taču tas neizslēdz ekonomiski pamatota bezdarba pastāvēšanu jeb dabisko bezdarbu.
…
Makroekonomika ietver dažus nacionālas ekonomikas attīstības aspektus, tā pēta nacionālu ekonomiku kopumā, nacionāla kopprodukta ražošanas problēmas, vispārējo cenu līmeni. Makroekonomika izskaidro ekonomisko situāciju valstī. Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda materiālā labklājība, izglītība, veselība, fiziskā un garīgā attīstība. Attīstības efektivitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši no sociālās infrastruktūras un tās pieejamības, sabiedrības pārticības, ekonomiskās attīstības līmeņa un cilvēkresursu kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem
