Mērķis. Cilvēks nekad nerunā bezmērķīgi, pat, ja tas tā izklausās. Katrai, it kā bezjēdzīgai, runai ir sava jēga, piemēram, novērst uzmanību. Tāpat jebkurš vārds, ko pasakām (vai uzrakstām), ir veltīts kādam cilvēkam vai auditorijai. Piemēram, valsts prezidenta uzruna ir veltīta ikvienam, bet klusa nopūta kalpo kā mierinājums pašam sev. Arī domājot veidojam vārdus, kuru mērķis ir komunikācija ar sevi un iztēles ainu veidošana, lai izprastu situāciju un cita cilvēka vēstīto.…
