Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par tiesu varu 3. pantu, personai ir tiesības uz tiesas aizsardzību pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. Katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.
Civilprocesa likums nosaka, ka katrai personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.
Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
Tiesu spriež tiesa neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.
Tiesu spriež, pamatojoties uz pilsoņu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā. Tas nozīmē, ka jurisdikcija civillietās tiek realizēta, ievērojot principu, ka visi pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā neatkarīgi no viņu sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa, nacionālās un rases piederības vai ticības. …
Ir noskaidrots, ka Civilprocesā ir vairāki principi. Visi principi ir saistīti viens ar otru. No vienas puses katrs princips ir patstāvīgs, no otras, viņš nevar eksistēt un darboties atsevišķi no sistēmas. Princips var būt iekļauts sistēmā ar nosacījumu, ka darbosies ar pārējiem principiem. Pēc vārda etimoloģiskās nozīmes princips ir pamats, pirmsākums. Mūsdienās par principu sauc zinātnes (teorijas) izejas punktu, pamatēzi vai pamatlikumu, kā arī vadošo ideju atsevišķas personas, grupas, partijas, šķiras vai valsts nostāja un darbībā. Taču tajā pašā laikā tiesību principi nav identi ar politiskajiem vai tiesiskajiem uzskatiem, kaut arī pēdējie satur tiesiskā regulējuma būtiskas idejas.
