M. Heidegera darbi
Heidegera galvenie darbi:
„Esamība un laiks” (1927, Sein und Zeit), kur Heidegers grib no jauna izvirzīt jautājumu par "esamības jēgu" un līdz ar to pretendē būt par fundamentālo ontoloģiju.
Heidegers turpināja rakstīt un uzstāties ar priekšlasījumiem līdz pat nāves dienai 1976. gada 26. maijā. Viņš tika apglabāts Meskirhes vietējā kapsētā. Der Spiegel veidotā, 1966. gadā notikusī intervija ar Heidegeru tika publicēta drīz pēc viņa nāves. Intervijā viņš vaicā: „Kā gan politiska sistēma var pielāgoties tehnoloģiskam laikmetam, un kura politiskā sistēma tā varētu būt? Man nav atbildes uz šo jautājumu. Neesmu drošs, ka tā būtu demokrātija.” Heidegera pagātni sabiedrība nekad nav aizmirsusi, un aizvien norisinās debates par attiecībām starp Heidegera filosofiju un nacismu.
…
