| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 1.1. | Reliģija, tās virzieni | 4 |
| 1.2. | Kristietības attīstība, tās vēsturiskā ietekme uz politiskajiem procesiem | 7 |
| 1.3. | Reliģija un kristietība Latvijā | 9 |
| 2. | Empīriskā daļa | 12 |
| 2.1. | Reliģijas pašreizējā loma mūsu valsts sabiedrībā | 12 |
| 2.1.1. | Mūsdienu konfesijas Latvijā | 12 |
| 2.1.2. | Reliģijas un valsts attiecības Latvijā | 12 |
| 2.2. | Jaunā likuma priekšlikums | 14 |
| 2.2.1. | Kristīgā mācība | 14 |
| 2.2.2. | Ētika | 15 |
| 2.3. | Attieksme un cilvēku viedoklis par jaunā likuma ieviešanu | 15 |
| 3. | Analītiskā daļa Reliģijas jautājumu risināšana | 18 |
| 4. | Secinājumi | 20 |
Pēdējā laikā Latvijā plašas diskusijas sabiedrībā, masu medijos, kā arī valsts institūcijās izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums no 2004. gada 1.septembra ētiku un kristīgo mācību skolu programmās, domājams pirmajās trīs klasēs, ieviest kā obligātu mācību priekšmetu. Pašreizējais Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis to argumentē ar nepieciešamību šādā veidā mācīt skolēniem morāles un ētikas normas. Arī šī lēmuma neatbalstītājiem ir stipri argumenti, kāpēc šāds likums nebūtu jāpieņem. Līdz šim ticības mācības priekšmets ticis mācīts fakultatīvi, viņuprāt ”ticēt- neticēt” neatkarīgā valstī būtu tāpat kā līdz šim jāatstāj katra paša izvēles ziņā.
Paralēli šī aktuālā jautājuma risināšanai rodas vēl viens jautājums, kāpēc es izvēlējos rakstīt par šo tēmu- kādu lomu vispār mūsu valstī ieņem reliģija? Vēsturiski reliģijai ir bijusi ļoti liela loma valsts pārvaldē, nedaudzās pasaules valstīs šī iezīme ir saglabājusies joprojām. …
Kādas ir reliģijas un valsts attiecības mūsdienās un kādas tās bijušas agrāk? ko mūsdienu latvietim nozīmē reliģija un vai tā var ietekmēt politiskos procesus valstī?
