Latvijas un Lietuvas ekonomikas nozaru struktūra pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā

SECINĀJUMI
• Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā iekšzemes kopprodukts Latvijā un Lietuvā strauji izauga. Kopš 2003. gada līdz 2020. gadam Latvijā tas izauga vairāk, ka 4. reizēs.
• Latvijas inflācijas līmenis ir pazeminājies pēc iestāšanās ES. Lietuvas inflācijas līmenis ir paaugstinājies pēc iestāšanās ES.
• Ekonomskās krīzes laikā, 2008. gadā, inflācijas līmenis abās valstīs uzstādīja rekordu augstā inflācijas līmenī.
• Latvijā 2018. gadā bezdarba līmenis bija 7,4%, kas par 4,2% mazāk, nekā 2003. gadā, pirms iestāšanās ES. Lietuvā 2018. gadā bezdarba līmenis bija 6,1%, kas 2 reizez mazāks, nekā 2003. gadā. Abās valstīs bezdarbnieku palika mazāk.
• Gan Latvijā, gan Lietuvā paaugstinājās eksporta procents kokapstrādē. Šobrīd kokapstrādē attīstās straujāk.
• Tūrisms 2003. gadā abās valstīs attistās ļoti lēni. Kopš 2007. gadā tas strauji pieaug. Gan Latvijā, gan Lietuvā katru gadu poeaug tūristu skaits.
• Pēc ekonomikas pamatradītājiem var secināt, ka pirms iestāšanās ES Latvija attistījās lēnāk par Lietuvu.
• Pēc ekonomikas pamatradītājiem var secināt, ka pēc iestāšanās ES Latvija attistās ātrāk par Lietuvu vairākos ekonomiskos radītājos.
• Pēc iestāšanās ES Latvijā joprojām ir lielāks bezdarba līmenis par Lietuvas bezdarba līmeņa, ka arī Lietuvā straujāk attistās eksprots.
…