| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Tiesību jēdziens | 3 |
| 2. | Tiesību izcelšanās elementi | 4 |
| 3. | Ko ar tiesībām vēlas panākt | 6 |
| Secinājumi | 8 | |
| Literatūras saraksts | 9 |
Liela atšķirība ir tajā ko katrs uzskata par pareizu, jo citiem šķiet, ka tiesības vēlēt sievietēm ir pareizi vai arī vēlēt no 18 ir nepareizi, jo tad vēl šajā vecumā neapzinās ko dara un labāk atļaut vēlēt būtu no 20 gadiem. Katras valsts sabiedrībai ir savi uzskati par to kā būtu labāk vai kā nē. Tieši tāpēc rodas daudz tiesību izpratnes skaidrojumi.
Secinājumi
1. Katrai valstij ir savas tiesību normas, jo katrai valstij atšķiras kultūra, valsts vara, paražas.
2. Pamatā tiesību izpratnei tiek ņemtas dabiskās tiesības, jo tas ir visnepieciešamākais sabiedrībai.
3. Katras valsts vara veido tādas tiesību normas, lai panāktu sev vēlamo rezultātu, tādā veidā mazliet kontrolējot sabiedrību, viņu rīcību.
4. Katrai tautai ir sava izpratne par tiesībām, jo viņu valstī, tautībai atšķiras mentalitāte.
…
Tiesības plašākā, turpmāk šeit lietotā nozīmē ietver noteiktu sabiedrībā pastāvošu kārtību, kas tiek nodrošināta ar sabiedrības varas pārstāvju speciāli noteiktām piespiedu un ierobežojošām normām, tātad tās ietver valsts pārstāvētās visas sabiedrības attiecības ar konkrētu cilvēku-indivīdu. Ar tiesību palīdzību tiek noteiktas indivīda brīvības robežas līdz ar tā pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā morāles un normu un uz paražu pamata iedibinātās kārtības ietvaros. Šis tiesību jēdziens atspoguļo tiesības tā saucamajā objektīvajā nozīmē. Tās ir objektīvās tiesības. ,









