Šī eseja ir par dieviem un to savstarpējām attiecībām, kurās izpaužas to cilvēciskums. Dievi savā starpā bija kā cilvēki. Dievi bija atriebīgi. Dievi spēja viens otru sakropļot. Dievi spēja arī mīlēt.
Dievi bija atriebīgi. Pēc tam, kad Prometejs bija apkrāpis Zevu un nonesis cilvēkiem uguni, Zevs dusmās lika Prometeju piekalt pie klints, kur tam vairākas mūžības Zeva ērglis plosīja aknas.…
