Radniecības nosaukumi, to cilmes un lietojuma izzināšana gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā ir starpnozaru pētniecības joma, kas interesē antropologus, tiesībzinātņu pētniekus, etnogrāfus, folkloristus, kā arī valodniekus. Var analizēt gan katras kultūras unikalitāti, gan iespējamās kopīgās nominācijas tendences. Arī latviešu valodnieku uzmanības lokā radniecības nosaukumi nonākuši fragmentāri: mantotās baltu vai indoeiropiešu leksikas, bērnu un ģimenes valodas vai (epizodiski) izlokšņu leksikas izpētes kontekstā (Ozola, 2025).…
