-
Jumis
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Jumja attēlojums latviešu folklorā | 4 |
| 2. | Ticējumi | 4 |
| 3. | Tautasdziesmas | 5 |
| 4. | Rituāli | 6 |
| 5. | Jumja zīme ornamentikā | 8 |
| 6. | JUMIS, KEIMARIS | 9 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 10 |
| 8. | Atsauces | 11 |
Jumja zīme ornamentikā
Jumja zīme ir viena no visbiežāk izmantotajām zīmēm — tā lietota piederības zīmēs, apģērba rakstos un pat arhitektūrā. Jumis kā zemkopju kultūras auglības simbols ornamentā visbiežāk sastopams kā divžuburainas vārpas grafiskais attēls. Austrumeiropā Jumim līdzīgi motīvi sastopami jau vēlajā paleolītā, kad saimniecībai noteicošā loma bija medniecībai un zvejniecībai. Latvijā tie zināmi uz vidējā neolīta ķemmes-bedrīšu keramikas. Vidējā dzelzs laikmetā jumis bija iecienīts elements uz bronzas aprocēm ar vidus šķautni. Tas plaši lietots vēlajā dzelzs laikmetā aproču rotājumā, kā arī tekstilijās, piemēram, villaiņu rotājumos.
Jumja zīmi bieži auda jostās, iecirta virs durvīm, pagrabiem, klētīm, skapjiem. Tāpat bieži, gatavota no koka, Jumja zīme tiek novietota spāru galos, tādējādi mājās nodrošinot bagātību un saticību. Jostu, kurā ieausts Jumis, parasti nēsā saimnieks.
…
Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi. Jumis atbild par ražību, tāpēc folklorā minēts miežu Jumis, rudzu Jumis, linu, riekstu Jumis un citi, un ar katru no tiem saistīti savi ticējumi, savi izpildāmie rituāli. Jumim ir sava grafiskā zīme, kas ir dubultvārpas attēls.
