-
Sievietes iekšējā pasaule
Cik ironiski. Sieviete, kas dzīves jēgai ir atmetusi ar roku, par to domā tik daudz. Šeit tiek parādīta sievietes iekšējās psaules uzspiesta noslēgšana tās visaugstākajā pakāpē. Šis bija vienīgais darbs, kuru izjutu caur sevi. Ne tāpēc, ka es sapratu kā viņa jūtas, vai tāpēc, ka es baidītos, ka mani varētu piemeklēt tāds pats liktenis, bet tāpēc, ka es šīs sievietes domas lika man domāt par dz;ivi mazliet citādāk. Lasot iekšējo monologu, dabīgi es jūtos tuvāka tēlam, kas to saka, jo tiek parādīts viss, ko šis cilvēks domā, pārdomā un izdzīvo.
Varētu likties, ka pašai esot šīs cilvēku kārtas pārstāvei, sievietes iekšējās pasaules izprašana varētu būt pavisam vienkārša, bet, manuprāt, ir tieši pretēji. Lasot un domājot par šīm sievietēm, gribot negribot nākas viņu dzīves un domas salīdzināt ar to, ko es domāju un pie kā tas novedīs nākotnē. Ņemot vērā to, cik nesakārtotas ir manis pašas domas par sievietes iekšējo pasauli, pieskaitot to, kas manā iekšējā psaulē ir noticis pēc šo darbu izlasīšanas, varu secināt, tikai to, ka tā ir daudz sarežģītāka nekā varētu likties, jo bieži vien sieviete noslēpj savas īstās sajūtas un koncentrējas un pavisam citām lietām, kā arī citu dēļ spēj sevi novest līdz viszemākajam jūtu stāvoklim. Manuprāt, sievietes iekšējā pasaule ir tēma, kura, gluži kā saules gaisma, ir neizsmeļams resurss.
…
Nevienam nav noslēpums, ka sievietes iekšējā pasaule ir mistērija visiem, rezēm pat pašām vaininiecēm. Visi šie sarežģītie domu labirinti ne reizi vien nostāda sievieti provokatīvās situācijas, kā arī ļoti smagu lēmumu priekšā, kas būtiski ietekmē likteni. Sievietes iekšējā pasaule dažādu apstākļu ietekmē tiek atspoguļota arī Leldes Stumbres darbā „Līst...” , Andras Neiburgas darbā „stum, stum” un Ļeva Tolstoja „Annā Kareņinā”. Visus šos daiļdarbus vieno tas, ka galvenais tēls ir sieviete, kas ir nonākusi kādā iekšējā konfliktā, ko atrisināt nemaz nav viegli. Manuprāt, sievietes iekšējā pasaule ir tēma, kura, gluži kā saules gaisma, ir neizsmeļams resurss.