Labklājība nozīmē ne tikai augstus valsts makroekonomiskos rādītājus, bet arī cilvēka cienīgu dzīves līmeni – tādu, kurā indivīds ne tikai nodarbojas ar iztikas pelnīšanu, bet iesaistās arī dažādos sabiedriskos pasākumos, lai kāds būtu to raksturs – politisks, ekonomisks, kultūras, reliģisks u.c. Iesaistoties sabiedriskajā dzīvē, indivīds kopā ar pārējiem indivīdiem veido labklājības balstu – sabiedrības sociālo kapitālu.
Tautas attīstībai jābūt ilgstošai, lai šodienas progress nāktu par labu nākamajām paaudzēm un garantētu tām izvēles iespējas.
IKP pieauguma rezultātā iedzīvotāju labklājībai jāpieaug. Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir zemākais kandidātvalstu starpā un ir tikai 35% no ES vidējā. Referāta mērķis ir izanalizēt tautas attīstības indeksu Latvijā, salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm un attīstītām valstīm un vispārīgi raksturot sociālo labklājību Latvijā. …
