2. Skeptiķi, noraidīdami un ārdīdami ārējās pasaules objektīvo drošticamību, cer visas cilvēka domas pievērst paša esībai un apgalvo, ka pašizziņa esot pirmā pašrealizācijas prasība.
3. Bez introspekcijas, bez tiešas sajūtu, emociju, uztvērumu un domu apzināšanās nevarētu pat definēt psiholoģijas sfēru, bet jāatzīst, ka ar introspekciju vien nekad nevarēs vispusīgi izprast cilvēka iedabu, jo introspekcija atsedz tikai to niecīgo cilvēka dzīves daļu, kas pieejama individuālai pieredzei un nekādi nespēj aptvert visu cilvēka fenomenu.
4. Aristotelis uzskata, ka cilvēka iedabas pamatievirze, kas izpaužas pašās elementārākās darbībās un pretdarbībās, rada visas zināšanas un nosaka un caurvij visu jutekļu dzīvi.
5. Platons zināšanu alkas nekad nebūtu salīdzinājis ar juteklisku baudu kā Aristotelis, jo viņš uzskatīja, ka jutekļu dzīvi no intelekta dzīves starpā ir plats un nepārvarams bezdibenis un ka zināšanas un patiesība pieder transcendentālai tīru un mūžīgu ideju valstībai.
6. Jautājums par pasaules izcelsmi ir cieši savijies ar jautājumu par cilvēka izcelsmi.
7. Visās augstākajās reliģiskas dzīves formas maksimu „izzini pats sevi” uzskata par kategorisku imperatīvu, par morālu un reliģisku pamatlikumu.
8. Grieķu prāta dziļumu un plašumu raksturo tas, ka gandrīz ikkatrs domātājs reizē sniedz arī jaunu vispārēju domāšanas tipu.
9. Pēc Milētas skolas fizikas filozofijas pītagorieši atklāja matemātikas filozofiju, bet Elejas domātāji pirmie pieķērās loģikas filozofijas ideālam.
…
