2011–2015 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Eirozonas krīzes priekšvēsture | 4 |
| 2. | Eirozonas krīzi ietekmējošās valstis | 5 |
| 3. | Māstrihtas kritēriju izpilde piigs valstīs | 8 |
| 4. | Risinājumi krīzes novēršanai | 10 |
| Secinājumi | 12 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 13 |
SECINĀJUMI
• Eirozonas krīzes pirmcēlonis bija notikumi Amerikas banku nozarē, kad nepārdomātu ieguldījumu dēļ sabruka ASV ceturtā lielākā investīciju banka “Lehman Brothers”.
• Eirozonas krīzi turpmāk ietekmēja 5 valstis – Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija un Itālija.
• Lai spētu segt lielos parādus, valstīm bija iespēja iesaistīties palīdzības programmā.
• Lai gan 2010. Gadā Īrija sasniedza lielu budžeta deficītu, pateicoties palīdzības programmai šī valsts diezgan ātri atkopās.
• Grieķija arī saņēma palīdzību, bet tai joprojām ir grūtības ar budžeta deficīta samazināšanu.
• Grieķijai arī ir vislielākie parādi kopš 2008. Gada.
• Krīzes sākumā Grieķijai bija visaugstākais inflācijas līmenis, bet pērn bija iestājusies jau deflācija.
• Lai cīnītos ar krīzi, Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu, Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kā arī Vienoto eirozonas banku regulatoru. Palīgā nāca arī Eiropas Centrālā banka.
• Lai atjaunotu tirgus uzticēšanos eirozonas valstīm, gan Eiropas Komisija, gan eirozonas valstu valdības ķērās pie fiskālās disciplīnas atjaunošanas.
…
Pasaules finanšu krīzi izraisīja nekustamā īpašuma burbulis ASV. Tomēr 2009.gada otrajā pusē ekonomiskās spriedzes epicentrs pārcēlās uz Eiropu. Krīzes rezultātā ES sāka meklēt risinājumus, kā nodrošināt lielāku eirozonas valstu budžetu uzraudzību un apvienot tās finanšu spēkus.
