Latviešu leģioni

Latviešu SS brīvprātīgo leģions (vāciski: Lettische SS Freiwilligen Legion) jeb Latviešu leģions bija ieroču SS un policijas sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā. Jau 1941. gada 25. jūlijā Pērkonkrusta līderis Gustavs Celmiņš griežas pie Austrumu okupēto apgabalu ministra Rozenberga ar piedāvājumu izveidot divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Taču tobrīd stāvoklis frontē Vācijai nebija katastrofāls, un 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde uz to atbildēja ar Pērkonkrusta organizācijas slēgšanu. 1943. gada 23. janvārī Vācu reiha fīrers Ādolfs Hitlers "atļāva un pavēlēja" SS reihsfīreram Heinriham Himleram (Himmler) izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Šajā sakarā Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2.SS brigādei, pavēlot pārformēt brigādi un uz tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942.gadam kartības dienests - Schutzmannschaft) bataljonu bāzes par Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Ādolfa Hitlera formālā rakstiskā pavēle par leģiona formēšanu tika izdota tikai 10.februārī.
Latvijas pašpārvalde tikai 27. janvārī oficiāli uzzināja par leģiona dibināšanu. 23. februārī Latvijas ģenerālkomisārs Drekslers (Drechsler), pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju par okupētas valsts juridisko statusu, izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.-1924.gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli Rīgā izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (SS Erzatzkommando Ostland).
Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23. februārī pašpārvalde iesniedza Austrumzemes (Ostland) reihskomisāram Lozem (Lohse), Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (obergrupenfīreram) Jekelnam (Jeckeln) memorandu, kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no sekojošām minimālām prasībām:
1. par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis Rūdolfs Bangerskis;

…