Mūsu ēras 1. gadsimta beigās Roma kļuva par sava laika pasaules lielvalsts galvaspilsētu. Reizē ar milzīgās impērijas teritoriju paplašināšanos un vispārējās labklājības uzplaukumu pakāpeniski tika attīstīta arī celtniecības māksla tika būvēti grandiozi akvedukti (tiltveida būve ūdensvada cauruļu pārvadāšanai pāri aizām, upēm, ceļiem) un tilti, veidoti pamatīgi ceļi un celti iespaidīgi amfiteātri (zem klajas debess uzcelta apaļa vai ovāla celtne izrādēm ar skatītāju vietām pakāpjveidīgi apkārt arēnai); visa šī laika celtniecība liecināja par impērijas bagātību un varenību, kaut būvju pamatā bija vērojami racionāli un mērķtiecīgi apsvērumi. Sabiedriskās ēkas ieguva lielu greznību un pompozitāti.
Viena no tādām ēkām bija Kolizejs (paši romieši, to dēvēja par “colossaeus” – milzīgs, kolosāls), kas krietni vien cietis no laika zoba, bet tomēr vēl spītīgi slejas zem Itālijas debesīm. Romas lielākā amfiteātra celtniecību noorganizēja imperators Vespasiāns mūsu ēras 72. gadā. Galvenokārt tāpēc, lai iegūtu popularitāti, imperatori un bagātie pilsoņi šajā amfoteātrī rīkoja asiņainas cīņas savā starpā un ar zvēriem. Asinsizliešana notika milzīgos apmēros:80. gadā, Kolizeja svinīgās atklāšanas spēlēs, nogalināja vairāk nekā 9000 dzīvnieku. Tas vienlaikus spēja uzņemt 50 000 skatītāju, kuri tika sēdināti atbilstoši viņu sabiedriskajam statusam.…
