Esejas tiesībās un ekonomikā

Šobrīd sabiedrībā šis jautājums ir izsaucis plašu rezonansi. Igaunijas valdība ir piešķīrusi finansējumu tādai lietai kā gēnu izpētes bankai. Plašākā nozīmē to var raksturot kā iespēju iegūt informāciju par cilvēku pilnībā. Ir notikušas daudz un dažādas intervijas un diskusijas par šo jautājumu, vai šāds gēnu izpētes centrs ir vajadzīgs vai nav, un kādas iespējas un cik tālu tas pavērs iespēju katram interesentam iepazīties ar konkrēta indivīda personību. Vislielāko sašutumu šai jautājumā izsauca fakts, ka šī banka varētu būt pieejam potenciālajiem darba devējiem, kuriem būtu iespēja iegūt par potenciālo darba ņēmēju visas iespējamās ziņas, tai skaitā par darbinieka iedzimtajām slimībām, kas reāli varētu bremzēt darba ņēmēja pieņemšanu darbā.
Tomēr lielākā daļa sabiedrības ir noliedzoši noskaņota pret šādu datu izpaušanu un tas ir tikai likumsakarīgi, jo cilvēkam ir jābūt savai neaizskaramajai intīmajai dzīvei, kurā nav vietas citu ziņkārībai.
Lielā mērā sabiedrības sašutumu izsauc arī “zvaigžņu” vai sabiedrībā populāru personu privātās dzīves publiskošana. Domājams, ka nevienam nav patīkami, ka sabiedrībai tiek iznests “kā uz paplātes”, kas ir bijušas šī konkrētā cilvēka draudzenes vai draugi, ar ko viņš ir nodarbojies agrāk, jo varbūt pagātnē šis cilvēks ir pieļāvis kādas kļūdas, taču viņš ir spējis mainīties un izvērtējot pielaistās kļūdas, nonācis pie secinājuma, ka vēlas dzīvot savādāk.
Arī ar likumu ir noteikts, ka katra cilvēka privātā dzīve ir neaizskarama, brīvā laikā viņš ir tiesīgs darīt visu, kas ir likumīgi un , kas ir viņa interesēs. Viņam par savu rīcību, protams ja tā ir likumīga, nav “jāatskaitās” sabiedrības priekšā, ļaujot tai vērtēt, kas viņa rīcībā kādam var patikt, kas nepatikt.…