Mūsdienu pasaulē vadošā starptautiskā politiskā ekonomika balstās uz kapitālisma teorijām, liberālismu un brīvā tirgus ekonomiku. Tirgus kapitālisma pazīstamākais pārstāvis un būtībā šīs teorijas aizsācējs ir Ādams Smits ar savu slaveno publikāciju „The Wealth of Nations” , kurā viņš uzsvēra, ka brīvas konkurences tirgus bez valsts iejaukšanās veicinās harmonisku un efektīvu ekonomisko sistēmu, jo visu brīvi noteiks pieprasījuma un piedāvājuma savstarpējā reakcija, un valstij atliek tikai nodrošināt tādus sabiedriskos pakalpojumus kā nacionālā drošība un likumiska sistēma, kas aizsargā privātīpašumu utt. Līdz ar to līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu tirgū radīsies stihiski konkurences rezultātā un izlīdzināsies ar brīvā tirgus cenu palīdzību. Šī Ā.Smita doma par dabisko tendenci uz ekonomisko līdzsvaru arī bija pamats 19.gs. liberālās ekonomiskās domas pamatā.1
Diezgan pazīstami šajā jomā ir arī austrālieši F.Haijeks (F.Hayek) un L.fon Mises, kas rakstījuši par relatīvo tirgus ekonomikas pārākumu par sociālistiskajām plānveida ekonomikām, argumentējot, ka tirgus ekonomika mobilizē un pielieto informāciju, atšķirībā no tās nelietderīgas izmantošanas vai neizmantošanas sociālistiskajās ekonomikās, kas kavē izaugsmi.2…
