| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ārējās tirdzniecības regulācijas no valsts puses | 4 |
| 2. | Ārējās tirdzniecības tarifu barjeras | 8 |
| 3. | Ārējās tirdzniecības ārpustarifu barjeras | 12 |
| 3.1. | Īss ārpustarifu metožu un mērījumu raksturojums | 12 |
| 3.2. | Skaitliskās ārējās tirdzniecības ārpustarifu regulācijas metodes | 13 |
| 3.2.1. | Īss raksturojums | 13 |
| 3.2.2. | Kvotēšanas (kontingenta) metode | 13 |
| 3.2.3. | Licencēšanas metode | 14 |
| 3.2.4. | “Brīvprātīgā” eksporta ierobežojuma metode | 15 |
| 3.3. | Slēptā protekcionisma metodes | 15 |
| 3.4. | Finansu metodes | 16 |
| 3.4.1. | Īss raksturojums | 16 |
| 3.4.2. | Subsīdijas | 16 |
| 3.4.3. | Eksporta kredīti | 18 |
| 3.4.4. | Dempings | 18 |
| 3.5. | Citas ārējās tirdzniecības ārpustarifu barjeras | 19 |
| 3.5.1. | Starptautiskie karteļi | 19 |
| 3.5.2. | Ekonomiskās sankcijas | 20 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 22 |
Neskatoties uz to, ka brīvā tirdzniecība paaugstina ekonomisko labklājību visām valstīm – gan eksportētājām, gan importētājam, bet tomēr tā neiztiek bez valstiskas iejaukšanās.
Atkarībā no tā, cik intensīva ir valsts institūciju piedalīšanas ārējās tirdzniecības attiecību regulēšanā, mēdz būt:
1) brīvā tirdzniecība (free trade) – politika ar ļoti mazu valstisku iejaukšanos, kas attīstās pateicoties brīvo tirdzniecību raksturojošiem mijiedarbības spēkiem – pieprasījumam un piedāvājumam. To skaidro arī kā dažādu valstu privātpersonu un firmu tirdzniecība savā starpā bez mākslīgiem (valdības noteikumiem) ierobežojumiem. Brīvās tirdzniecības pamatā ir salīdzināmas priekšrocības, kas dod iespēju efektīvāk izmantot ierobežotos resursus. Starp valstīm notiek brīva preču un pakalpojumu kustība.
2) protekcionisms (protectionism) – valsts politika aizsargājot iekšējo tirgu no ārzemju konkurences, izmantojot tarifu un ārpustarifu tirdzniecības barjeras.
Brīvās tirdzniecības principu ieviešana jau sākuma stadijā saskārās ar valdošo slāņu nevēlēšanos un “zemāko” neizpratni. Pēc būtības, brīvā tirdzniecība, kā arī pilnīgās konkurences mehānisms ir vienkāršots jeb, pareizāk sakot, abstrakts priekšstats par ārējās tirdzniecības politiku. Īstenībā ārējās tirdzniecības politika zināmā mērā ir protekcionisma politika.
Dažādos vēstures posmos ārējās tirdzniecības praksē dominēja viena vai otra tirdzniecības politika. 50 – 60-tajos gados starptautiskajai ekonomikai bija raksturīga tirdzniecības liberalizācija un brīvā tirdzniecība 70-to gadu sākumā valstis sāka “norobežoties” viena no otras, arvien daudzpusīgākiem tarifiem un jo īpaši ar ārpustarifu barjerām, aizsargājot savu iekšējo tirgu no ārzemju konkurences.
Mūsdienu protekcionisms tiek vērsts salīdzinoši šauros mērogos. Starp attīstītām valstīm ierobežojumus parasti ievieš lauksaimniecībā, tekstilrūpniecībā, apģērbu ražošanā. Attīstītām valstīm ar attīstības – to preču ražošanā, kas tiek uzskatīti par attīstības valstu galvenajām eksporta precēm. Starp attīstības valstīm – tradicionālas eksporta preces.…
Ārējo tirdzniecības barjeru uzskaitījums, to apraksts un raksturojums. Darba galvenais informācijas avots ir V.A.DADALKO grāmata “Starptautiskā ekonomika” (krievu valodā).
