Izvēlējos analizēt tieši Ē.Bērziņas dzejoļu krājumu “Ardievas bohēmai”, jo krājumā esošie dzejoļi mani saistīja ar savu vienkāršību un sadzīviskumu. Krājumu autore veidojusi kā savu autobiogrāfijas sastāvdaļu, dzejā atspoguļojot piedzīvoto un pārdzīvoto no vairākiem savas dzīves posmiem.
Dzejoļu krājumā atspoguļotā sociālā grupa ir vidusmēra sievietes. Ne tās, kuras iestājas par savām tiesībām vai sauc sevi par feministēm. Tās, kuras dzīvo savu ikdienišķo dzīvi, iegrimušas draudzenes, darba un mātes pienākumos. Tās, kuras kaut nedaudz alkst pēc mīlestības, kaisles, personīgās brīvības un pašizaugsmes. Apkopojot iepriekš minēto, dzejoļu krājuma tematu var definēt kā ikdienas dzīve ar tās mazajiem priekiem un bēdām.
Dzejoļos par ikdienu un tās priekiem un bēdām var sameklēt daudz aktuālu problēmu, taču, manuprāt, šinī dzejoļu krājumā visspilgtāk attēlotas tādas problēmas kā sievietes nepārtrauktā vēlme justies iekārojamai un cilvēka iekšējais tukšums, šķiroties no mīļotā.…
