Senāko pasaules valstu saimniecība un sabiedrība

Seno Austrumu valstu saimniecība. 1. Vergi nebija galvenais ražošanas spēks sabiedrībā. Ar lauksaimniecību un amatu nodarbojas tikai tie cilvēki, kurus uzskatīja par „brīviem”. 2. Zeme bija valsts vai valsts – kopienas īpašums. 3. Valstij bija forma – „austrumdespotija” ,t.i. pilna iedzīvotāju nelikumība priekš valstij. Austrumos vēl kādu laiku bija kopiena. Irigācijas sistēmas bija valsts īpašums, bet zeme bez ūdens nenesa nekādu derīgumu, tāpēc valsts kļuva par augstāku zemes īpašnieku. Kopienu zemi vieglāk padarīt par valsts īpašumu , nekā privātīpašumu. Valsts pakļāva sev zemkopjus, un tie vairs nebija brīvi. Viņus nevajadzēja pirkt, barot un apģērbt. Šos cilvēkus izmantoja sabiedriskās valsts darbos lielā mērogā. Tāpēc būvēja tādas celtnes, kā piramīdas, tempļus un t.t. K.Marks rakstīja, kā Āzijā valsts bija īpaša vadīšanas nozare – sabiedrisku darbu vadīšana, t.i. bija centralizēta valsts saimniecības sistēma. Senos Austrumu valstos nebija privātu feodālu īpašumu vai valdījumu, bet zemnieki bija atkarīgi no valsts un no valsts valdniekiem. Valsts teritorija bija kopīga muiža visai valdošai klasei, bet valsts nodokļi no zemniekiem – īpaša feodālas rentes forma, tā kā visi valdnieki dzīvoja no tiem nodokļiem, kurus maksāja zemnieki. Tajos laikos nebija klašu, bet eksistēja kastas – kārtas cilvēku grupas, kuras atšķiras pēc viņas stāvokļiem sabiedrībā un valstī. Ilgu laiku saglabājas kopiena un austrumdespotija. Tā kā šī valdība nebija efektīva , ļoti drīz ekonomiskais stāvoklis gandrīz apstājas – šo procesu nosauca austrumstagnācija. Galvenais stagnācijas cēlonis bija tas, kā personības interesi cēlās virs sabiedriskām kopienas, kastas un valsts interesēm. Seno Ēģipti saimniecība. Senā Ēģiptē bija valsts centralizēta saimniecība. Šeit atradās privātas saimniecības , kuras piederēja zināmam bagātam cilvēkam, tā kā viņiem bija īpašs stāvoklis valstī. Bagātība nenosacīja cilvēka stāvoklis Ēģiptes sabiedrībā, bet gan otrādi, nosacījās ar stāvokli: cilvēka bagātība bija atkarīga no viņas amata. Galvenā iedzīvotāju nodarbība bija zemkopība. Viņi sēta mieži, kvieši un lini.