8. Zālīte romānā ir attainojusi vienu mūsdienās ļoti uzplaukušu problēmu paaudžu attiecībās, kas ir nevēlēšanās atbildēt uz bērna jautājumiem. Pat, ja pieaugušajam cilvēkam tie liekas pilnīgi saprotami, mazam bērnam tā var būt pasaules jēga. Tas, ka pieaugušais uz šiem jautājumiem neatbild, rezultējas ar to, ka bērns aiz ziņkāres izmēģina visu pats, un kas zina, kas tajā laikā nospiež mazās radības prātu. Iznākums var būt ne tikai cements vēderā, kā Laurai, bet kaut kas daudz letālāks. Viena no svarīgākajām lietām ir tas,ka vēcākiem ir jāieklausās savos bērnosun jāmācas viņus arī uztvert nopienti, to ko viņi saka.
Arī mūsdienās arī cilvēki pamet savu valsti dažādu iemeslu dēļ, piemēram,kar vai finanšu ziņā, ar tādu domu,ka citur veiksies labāk... Ir jāpierod pie izmaiņām ,pieaugušie to labāk saprot , bet viņiem ir arī jāizrunājas ar bērnu um japastāsta,ka pagātne bija diezgan sūra, bet ne viss dzīvē ir tik grūti, un ka tomēr arī uzspīd veiksme un reiz viss ies uz gaišo pusi... Cilvēkiem ir jāiemācas citus nenosodīt pēc izskata vai tā no kurienes tie nāk, protams, tas ir jaizcīna tiem, kas maina savu vidi, jo nekas dzīvē nenāk viegli, un visu savu mūžu mums kādam ir jāpierāda pretējais...
…
