Pasaules saimniecībā tiek novērota liela saraušana starp atradnes un patēriņa reģioniem, tāpēc, lai to pārvārētu tiek dibināti spēcīgie, vispirms okeāna kravu plūsmas. Runājot par naftu, galvenā plūsma sākas no Persiešu līča un iet līdz Rietumeiropai un Japāņa. Maza plūsma no Latīņamerikas valstis līdz ASV un Rietumeiropai. Ievērojama nozīme transportējot naftu un gāzi ir cauruļvadiem. Naftas cauruļvadi tiek iedalīti uz maģistrāliem un pievadiem. Maģistrālus izmanto, ja attālums ir 2000km un vairāk, savukārt pievadus, ja ir nepieciešams transportēt naftu no rūpala līdz maģistrāliem vadiem, un tas garums nepārsniedz pārus desmit kilometrus. Viss lielāka naftas cauruļvadu garums (tūkst.km) ir Ziemeļamerikā – 270, Dienvidamerikā (ieskaitot Karību jūras reģionu) – 23,59, Rietumeiropā – 17,82, Tuvos un Dienvidaustrumos – 22,8, Āfrikā – 15,34, Tālos austrumos un Okeānijā – 8,87.
Naftas cauruļvads „Draudzība”, ap 6000 kilometru garumā ir viss lielāka cauruļvadu sistēma pasaulē. Ziemeļu gabals iet caur Baltkrieviju, Poliju un Vāciju, savukārt Dienvidu gabals caur Ukrainu, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju. Nolīgums par to celšanu bija parakstīts 1959. gada 18. decembrī. (sk 1. attēlu)
…
