Pirms nāves viņš sapņoja par savām dzimtajām mājām. Sapņi redzēja māti, tēvu, Zentu, Bertu, kā arī kādu vīru, kurš apgalvoja, ka pērle ir Anša sirds. “ Tikai šīs pērles parādiet, tad jūs visi turpat tiksiet, kur es dzīvoju”. Vīrs runāja par Debesīm
Lasot stāstu, mani nepameta sajūta, ka mūsos katrā ir daļa Anša, kurš ir naivs, sapņains un kaislīgs mīlētājs. Bet vai mēs šo pusi esam drosmīgi parādīt? Cienu Ansi par vina dzīves uztveri, tik tiešām šī pērle ir viņa sirds. Ansis bija drosmigs,viņš nebaidījās paust savas jūtas un emocijas. Anša dzīve nebija gara, taču patiesi izbaudīta gan, neskatoties uz sāpēm, kuras viņš izcieta. Zēns savu dzīvi nodzīvoja pilnvērtīgi,nebaidīdamies sapņot un cerēt. Izsapņosim savus kvēlākos sapņus, jo dzīve nav tik gara, lai nepārtraukti domātu par racionālām lietām. Dzīvo un mīli no sirds!
…
